Kabeļu ražotājs Prysmian Group: Igaunijas cilvēki ir labvēlīgi noskaņoti pret vēja parkiem

Kabeļu ražotājs Prysmian Group: Igaunijas cilvēki ir labvēlīgi noskaņoti pret vēja parkiem

22 Mar 2022

Pagājušā gada oktobrī ekonomikas un komunikāciju ministrija pasūtīja Kantari pētījumu, kā mērķis bija gūt neitrālu informāciju par Igaunijas iedzīvotāju attieksmi pret vēja enerģiju. “Vēja parku noskaņojuma pētījums atklāja, ka attieksme pret vēja parkiem patiesībā ir ievērojami labāks, nekā var šķist, sekojot medijiem,” saka Prysmian Group Baltics AS vidējā un augstsprieguma tirdzniecības vadītājs Tanels Lāsma.

Pētījumā noskaidroja, ka galvenie atslēgas vārdi, kas saistās ar vēja parkiem, ir elektrība, enerģija, vēja turbīnas, zaļš un vējains, vēja parkus arī saista ar dabas un vides aizsardzību, atjaunojamo enerģiju un atjaunojamiem resursiem. Iedzīvotāji par svarīgāko no Eiropas Savienības klimata mērķiem uzskata enerģijas ražošanas efektivitātes palielināšanu, to par ļoti vai drīzāk būtisku uzskata 90 %. Vēlamākais enerģijas avots ir saule, seko ģeotermālā, vēja un hidroenerģija. Pēc iedzīvotāju domām, Igaunijai būtu pašai jāražo savai valstij nepieciešamā elektroenerģija, daļēji varētu ražot arī eksportam.

72 % iedzīvotāju atbalsta jūras vēja parku paplašināšanu, bet 62 % – sauszemes vēja parku paplašināšanu. Par vēja parku būtiskāko negatīvo ietekmi uzskata vibrāciju un baidās, ka tie izraisa nekustamā īpašuma un zemes cenu izmaiņas, kā arī ēnu/gaismas mirgošanu. Pret sauszemes vēja parku, kas tiek ierīkots paša mājas vai vasarnīcas tuvumā, ļoti vai drīzāk pozitīvi noskaņoti ir 35 % iedzīvotāju. Nedaudz vairāk atbalsta mājas tuvumā būvējamu jūras vēja parku – to drīzāk vai ļoti pozitīvi vērtē 64 %.

Apskati vairāk: Attieksmes pret vēja parkiem pētījums

Kabeļiem ir ļoti būtiska loma vēja parka darba drošībā

Eiropas Savienības valstis ir uzņēmušās pienākumu līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcas gāzu emisijas neto līdz nullei, tā tuvojoties klimatneitrālai saimniecībai – šim mērķim nepieciešama pāreja uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, vēja enerģijas speciālisti stāsta, ka Eiropas mūsdienīgajos vēja parkos būtu jāražo apmēram puse nepieciešamās elektrības. Pēc Tanela Lāsmas teiktā, piemēram, Lietuvā jau ir uzbūvēti daudzi vēja parki, bet Igaunija šajā jomā vēl ir bērnu autiņos. “Līdz šim mums šķita, ka pie mums no vēja parkiem ļoti baidās, tomēr pētījumā tika noskaidrots, ka noskaņojums ir krietni labāks, nekā domāts. Līdz ar to ir cerība, ka jau šogad vairāki Igaunijas vēja parki iegūs zaļo gaismu, jo atjaunojamās enerģijas risinājumi ir guvuši lielāku sabiedrības uzmanību, ko ievērojami veicināja pēdējā laika energoresursu cenu svārstības.”

Viņš piebilst, ka Prysmian Group kā pasaulē lielākajam kabeļu ražotājam ir ļoti liela pieredze vēja parku būvniecībā, tostarp Baltijas valstīs. Pagājušā gada nogalē Telšos, Lietuvā, tika pabeigts moderns vēja parks ar kopējo jaudu 70 MW, kas nodrošina aptuveni 78 300 mājsaimniecībām nepieciešamo enerģiju. Prysmian Group projektam saražoja apmēram 210 kilometrus zemes kabeļu. Latvijā Prysmian Group ir ražojis kabeļus Tārgales, bet Lietuvā vēl arī Medinos/Dargužu vēja parkam. Šobrīd Lietuvā tiek pabeigti vēl trīs projekti: Degaiciai, Kamajai un Kikonys. Igaunijā vēl gaida Totsi vēja parka celtniecību un tiek pieņemts lēmums par Purtses vēja parka iepirkumu.

Vēja parki ir ar nevadāmu jaudu – vējš pūš tieši tad, kad pūš un to nevar kontrolēt. Un tieši tāpēc slodzes grafiks var būtiski atšķirties no parasto elektrotīklu slodzes grafika, kur dienā slodze ir augsta – un kabelis sasilst slodzes ietekmē – un nakts laikā slodze ir zema, līdz ar to kabelis zemākas slodzes dēļ atdziest. Ja kabeļa darba temperatūra ir augsta ilgu laiku, tā sāk žāvēt kabeli no ārpuses, kas nozīmē, ka augsne sliktāk novada radušos siltumu no kabeļa. Un tāpēc atkal ir pretējs efekts attiecībā uz kabeli, kas savukārt sasilst vēl ātrāk.

Tāpat jāatceras – jo siltāks būs kabelis, jo lielāki būs radušies jaudas zudumi. Tā kā jauda (MWh) ir tā, ko pārdod tīklam, jaudas zudumiem ir tieša ekonomiska ietekme uz ražotāju. Tāpēc minimālais pieļaujamais šķērsgriezums, kas aprēķināts, pamatojoties uz pieļaujamo slodzes strāvu, ne vienmēr ir ekonomiski vissaprātīgākais risinājums ražotājam.

Prysmian Group vērš uzmanību, ka objektiem Baltijā jāizmanto Ziemeļvalstu standartiem atbilstoši kabeļi. “Galvenā atšķirība starp Ziemeļeiropas un Dienvideiropas kabeļiem ir izmantoto plastmasu aukstumizturība. Tieši tāpēc Ziemeļvalstu kabeļi ir piemēroti lietošanai arī aukstākos apstākļos. Turklāt noteikti iesakām izmantot kabeļus, kuriem ir ne tikai gareniskā ūdensizturība, bet arī šķērseniskā ūdensizturība. Šķērsenisko ūdensizturību kabelim piešķir alumīnija lamināts, kas atrodas zem kabeļa ārējā apvalka. Plastmasas ārējais apvalks diemžēl nenodrošina 100 % ūdensizturību,” skaidro Lāsma. “Šodien sarežģītajā ekonomiskajā situācijā jāņem vērā, ka prasībām atbilstoši kabeļi ne vienmēr ir pieejami, tādēļ daži izplatītāji var ieteikt pieprasīto preci aizstāt ar kaut ko citu. Prasībām ir jābūt pietiekami precīzam un, ja iespējams, vienmēr jāatsaucas uz konkrētās valsts prasībām. Pretējā gadījumā rezultātā var saņemt kabeli, kas patiesībā nav paredzēts Ziemeļeiropas apstākļiem.”

Jūras kabeļi tiek ievietoti arī visekstrēmākajās vidēs

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics ietilpst pasaulē lielākajā vadu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir gan plašs vadu klāsts vēja parku ražošanai, gan arī ievērojamas zināšanas. Uzņēmums speciāli dziļūdens konstrukcijām izstrādāja zemūdens kabeli ar nemetālisku armējumu, pateicoties kuram Prysmian Group spēj veikt instalācijas līdz 3000 metru dziļumā, nodrošinot klientiem visus nepieciešamos jūras kabeļu maršrutus.

Mūsu mērķis ir nodrošināt kompleksu risinājumu vēja parkiem – ražojam gan vidēja, gan augstsprieguma kabeļus, kā arī kabeļu savienojumus jeb uzmavas. Tas attīstītājiem un pasūtītājiem nes sirdsmieru, ka viss komplekts ir elektriski pārbaudīts neatkarīgā laboratorijā un ir darba drošs,” stāsta Lāsma. “Tāpat mūsu produktu klāstā ir arī daļējo risinājumu tiešsaistes diagnostikas ierīce PRY-CAM, ar kuru iespējams uzraudzīt tīkla un tīkla iekārtu stāvokli. Daļējo risinājumu uzraudzīšana ļauj pietiekami agri nomainīt problemātiskos komponentus un izvairīties no iespējamiem pārtraukumiem, kas varētu kaitēt arī iekārtām.”

Viņš piebilst, ka Prysmian Group Baltics vienmēr ir palīgs attīstītājiem – gan materiālu, gan standartu, gan augstsprieguma projektu jomā. “Mums ir ilggadēja pieredze kompleksu risinājumu nodrošināšanā gan Baltijā, gan citviet pasaulē. Nav nepieciešams izgudrot velosipēdu, ja ir visa zinātība! Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Igaunijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā elektrības ražošanā.”

Prysmian Group darbojas 50 valstīs. Koncernā ietilpst 106 rūpnīcas un 25 zinātnes un attīstības centri, kā arī aptuveni 30 000 darbinieku visā pasaulē. Rūpnīcas savās kategorijās ir ar pasaules lielākajām ražošanas jaudām un spēj atbalstīt arī īpaši sarežģītus augstākā līmeņa projektus. Rūpnīca Keilā bija viena no pirmajām Baltijā, kurā 1990. gados investēja ISO kvalitātes vadības sistēmā. Rūpnīcas produkcija jau pēdējos gandrīz piecus gadus tiek 100 % ražota ar zaļo enerģiju.

 

Raksts tika publicēts vietnē Ehitusuudised.ee.